Taizemes bokss vai muai tai (taju: มวยไทย, Muai Thai) ir cīņas sports, kas ir cēlies no Taizemes. Taiboksā parasti tiek izmantoti sitieni, kā arī dažādas satveršanas tehnikas. Tas ir līdzīgs vairākiem citiem indoķīniešu cīņas mākslas veidiem. Taibokss ir viens no ekstremālajiem sporta veidiem, kas prasa lielu koncentrēšanos, iekšējo organizētību un gribasspēku. Taibokss ir kultūras cīņas māksla Taizemē. Muay Thai izcelsme tiek datēta pirms vairākiem simtiem gadu, un būtībā tika izstrādāta kā tuvcīņas forma, kurā viss ķermenis tika izmantots par ieroci.
Taiboksa tehnika – tiek izmantotas kājas, pēdas, rokas, elkoņi un ceļi un metieni. Nav atļauts sist zem jostas vietas, pa pakausi, pa muguru un pa locītavām (ceļiem). Nedrīkst sist guļus.
Mūsdienu taibokss ir māksla ar izšķirošajiem likumiem – cīņas laikā veikt vairāk sitienus pretiniekam, kā saņemt sev. Taiboksa meistarību nosaka, cik veiksmīgi sportists ir apguvis paņēmienu tehniku, lai uzbruktu un aizsargātos, kāda ir paņēmienu pielietošana reālās cīņas izpratnē, kā arī sportista morālo attīstīšanās līmeni, psihisko un fizisko kvalitāti. Cīņas ieviešana pēc taiboksa likumiem iezīmējas augstā aktivitātē psihiskajos precesos- gribasspēkā, uzstājībā, izturībā un savaldīšanās, kā arī drosmīgā spēkā uzvarai. Šo kategoriju attīstīšana gūst svarīgu ietekmi sportista dzīvē, viņa izaudzināšanā un izskološanā. Taiboksam ir labvēlīga ietekme kustību izaugsmē un psihiskās funkcijās, ieaudzina morāli un gribasspēku. Atļauts uzskatīt taiboksu ne tikai kā sportu, bet arī kā spēcīgu līdzekli cilvēka fiziskajā un arī personiskajā izaugsmē.
